Viena no biežākajām grūtībām attiecībās nav jūtu trūkums, bet skaidrības trūkums. Mēs vai nu klusējam un paciešam, cerot, ka otrs “pats sapratīs”, vai arī krājam spriedzi, līdz kādā brīdī tā izlaužas uz āru. Pēc tam bieži parādās vainas sajūta, distance un sajūta, ka mūs tik un tā nesaprot.
Lasīt tālāk
DBT sāka aktīvi attīstīties Latvijā 2020. gadā, kad četri kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeiti piedalījās apmācībās DBT pielietošanai darbā ar kompleksu PTSS. Apmācības vadīja profesors Martins Bohuss, bet tās organizēja Igaunijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija.
Lasīt tālāk
Daudzi cilvēki patiesi tic, ka paškritika palīdz viņiem kļūt labākiem. “Ja es būšu stingrāka pret sevi, es neatslābšu.” “Ja pārstāšu sevi kritizēt, es regresēšu.” “Tikai stingrība mani virza uz priekšu.” No pirmā acu uzmetiena tas šķiet loģiski. Tomēr, ielūkojoties dziļāk, kļūst redzams: hroniska paškritika reti noved pie noturīgām pārmaiņām. Biežāk tā pastiprina kaunu, trauksmi un iekšēju spriedzi. Un kauna stāvoklī cilvēks vai nu sastingst, vai aizsargājas, vai padodas.
Lasīt tālāk
Dažreiz emocijas nāk kā vilnis — tās pārņem, izsit no līdzsvara un liek pateikt vai izdarīt to, par ko vēlāk nākas nožēlot. Dažreiz šis vilnis ilgst stundām vai pat dienām. Cilvēks var būt gudrs, atbildīgs, daudz ko saprast par sevi — un tomēr atkal un atkal nonākt punktā, kur šķiet: “es netieku galā”. Šādos brīžos problēma nav zināšanu trūkumā vai rakstura vājībā. Biežāk tās ir grūtības regulēt emocijas, impulsus un uzvedību spēcīga iekšēja spriedzes stāvoklī.
Lasīt tālāk
Ir brīži, kad emocija nav tikai nepatīkama — tā pārņem visu telpu. Ķermenis ir sasprindzis, domas paātrinās, rodas spēcīga vēlme nekavējoties kaut ko darīt: uzrakstīt, uzkliegt, aiziet prom, aizcirst durvis, pārēsties, iedzert vai vienkārši pazust. Šādos brīžos cilvēks bieži rīkojas nevis tāpēc, ka tas būtu efektīvi, bet tāpēc, ka ir nepanesami palikt šajā iekšējā stāvoklī.
Lasīt tālāk
Frāze “es esmu pārāk jūtīga” bieži skan ar kauna pieskaņu. To saka pēc asarām “nevietā”, pēc sāpīgas reakcijas uz piezīmi vai pēc bezmiega nakts, kad viena ziņa raisījusi spēcīgu trauksmi. Daudzi cilvēki ar augstu emocionālo intensitāti gadiem dzīvo ar sajūtu, ka ar viņiem “kaut kas nav kārtībā”: citi taču tiek galā vieglāk, ātrāk atlaiž, neuztver visu tik personīgi.
Lasīt tālāk
Pašnovērtējums ir konstruēts, kas attiecas uz subjektīvs vērtējums, ko cilvēki rada par sevi . Tas atšķiras no jēdziena, kurā izturas emocionālā, ne-kognitīvā dimensija. Zema pašcieņa ir saistīta ar depresiju un uzvedības risku, bet augsta pašnovērtējums parasti noved pie lielākas psiholoģiskās labsajūtas. Rozenberga pašapziņas skala , īss tests ar labām psihometriskām īpašībām, ir visbiežāk izmantotais instruments pašvērtējuma novērtēšanai klīniskajā praksē un zinātniskajā pētniecībā.
Lasīt tālāk
Dialektiskā uzvedības terapija (DBT) ir izstrādāta klientiem ar augstu pašnāvības riska līmeni un smagām emocionālās regulācijas traucējumiem. Tā ir visizpētītākā un efektīvākā psihoterapijas pieeja, kas ietver individuālo terapiju, telefonisko koučinga sesijas un nedēļas grupas nodarbības. DBT programma, kas ilgst vismaz sešus mēnešus, ietver četrus pamatmoduļus, daudz praktisko vingrinājumu, darbības lapas un mājasdarbus.
Lasīt tālāk
Cilvēkiem ar narcistisku raksturu vitāli nepieciešama apbrīna, viņu svarīguma atzīšana. Tāpēc šiem cilvēkiem ir svarīgi būt uzmanības centrā, lai gūtu panākumus sociālajā sfērā. Tajā pašā laikā viņi parasti ir augstprātīgi, pašpārliecināti, nav noskaņoti izrādīt empātiju, bet ir gatavi izmantot citus.
Lasīt tālāk
Šodien Tatjanas Daukštes slejas DELFI sieviete "Beauty Inside Out" varone nav tikai brīnišķīga māte. Anna Kašina vada veselības psiholoģijas centru IdeeFixe un vada sociālo projektu Pasaku māja, kurā notiek aktivitātes iekšējai izaugsmei un radošās darbnīcas, kurās vecāki mācās rakstīt terapeitiskus stāstus, lai palīdzētu saviem bērniem pārvarēt dažādas grūtības.
Lasīt tālāk
Artūra Ārona anketa
Vienā izdevumā laikraksts ‘’The New York Times” publicēja Mendijas Len Katrones liecību. Viņa pastāstīja, kā dažu stundu laikā fakultātē iemīlējās savā kolēģī, kuru izvēlējās kā ‘’izmēģinājuma trusīti’’, lai kopīgi atbildētu uz amerikāņu psihologa Artūra Ārona jautājumiem. Ja Mandija Lena Katrona un viņas partneris jau bija iemīlējušies, neviens no viņiem to nesaprata, līdz nonāca pie 36. jautājuma un apklusa četras garas minūtes. Tāpat kā daudzi atklājumi, arī "iemīlēšanās anketa" ir nejaušība.
1997. gadā Artūrs Ārons, Stonija Brūka universitātes (ASV) profesors pētīja romantiskās attiecības. Viņš izdomāja vingrinājumu, kas tuvina divus svešiniekus. Rezultāts pārsniedza visas cerības. Viens no "eksperimentālajiem" studentu pāriem apprecējās sešus mēnešus vēlāk. Viņa kļuva par pirmo garā mīļotāju rindā.
Par savām rētām ar ģimeni es nekad neesmu runājusi. Es valkāju svārkus, šortus, jakas bez piedurknēm, un rētas ir skaidri redzamas. Ģimeni tas neinteresē. Ja es uzsāku sirsnīgu sarunu, tas vienmēr noved pie viena: es esmu "nepateicīga", "parazīts" un "es necienu savus vecākus". Kādā dienā vecmāmiņa mani pieķēra griežot roku.
Lasīt tālāk
