Bibliotēka

Freida kabinets

Laipni lūdzam Freida kabinetā. Jā, aiz sienas ir labierīcības, un nē, tā nav nejaušība, bet konceptuāls lēmums. Zigmunds Šlomo to noteikti novērtētu. Saskaņā ar viņa teoriju bērns iziet vairākas psihoseksuālās attīstības stadijas, un divas no tām it kā radītas tieši šādai kaimiņattiecībai. Anālā stadija, aptuveni no pusotra līdz trim gadiem, griežas ap podiņu, kontroli un pirmo konfliktu dzīvē: „atdot vai paturēt”. Freids uzskatīja, ka, ja šeit kaut kas noiet greizi, izaug cilvēks, kurš ir vai nu sāpīgi kārtīgs un skops, vai, gluži pretēji, dāsns līdz haosam. Tāpēc, ja pēc blakus telpas apmeklējuma jums gribēsies sakārtot lietas uz galda stingri paralēli, jūs zināt, kam pateikties. Tai seko falliskā stadija, no trim līdz sešiem gadiem, ar dzimumu atšķirību atklāšanu, Edipa kompleksu un lielu daudzumu neērtu bērnu jautājumu pie vakariņu galda. Tieši tāpēc šajā kabinetā cigārs dažreiz var izrādīties vienkārši cigārs, un tualetes durvis vienkārši durvis. Dažreiz.

Maršas Linehanas zālē

Laipni lūdzam Maršas Linehanas zālē. Viņa ir sieviete, kurai izdevās vienlaikus kļūt par stingru biheiviorisma zinātnieci, katoļu kontemplatīvās lūgšanas praktizētāju un dzen meistari, tāpēc, ja jums šķiet, ka sevī apvienot pretrunas nav iespējams, viņa jums pieklājīgi nepiekristu. Šeit mēs mācāmies dialektiku: jūs esat pilnīgi normāli, un jums noteikti ir pie kā strādāt; jūs darāt visu, ko varat, un nē, tas nav iemesls izlaist mājasdarbu. Mēs mācīsimies pamanīt savas emocijas, nelecot tām pakaļ sarakstes logā divos naktī, pārdzīvot krīzes, nepārvēršot tās seriālā ar trim sezonām, un lūgt to, kas mums vajadzīgs, tā, lai pēc tam ar mums joprojām gribētu runāt.

Laipni lūdzam Džūditas Bekas kabinetā

Laipni lūdzam Džūditas Bekas kabinetā. Viņa ir sieviete, kura bērnībā patiesi uzskatīja savu tēvu par „vienkārši tēti”, līdz ieraudzīja viņa uzvārdu uz depresijas aptaujas lapas, ko izdalīja divsimt studentiem. Morāle: nekad nevar zināt, kurš sēž tev blakus pie galda, tāpēc esiet pieklājīgi pret kaimiņu gaitenī. Šeit mēs nodarbojamies ar kognitīvi biheiviorālo terapiju, tas ir, ķeram automātiskās domas nozieguma vietā: „man nekas neizdosies”, „visi uz mani skatās”, „terapeits noteikti nodomāja, ka esmu dīvains” (nenodomāja, viņš ir aizņemts ar domu „vajadzēja ņemt lielāku kafiju”). Domas šeit pārbauda uz izturību kā aizdomās turētos pratināšanā: kur ir pierādījumi, vai ir alibi, un ko teiktu labākais draugs? Džūdita māca, ka domas ir viedokļi, nevis fakti, un ka pozitīvu pieredzi nepietiek tikai izdzīvot, no tās vēl jāizdara secinājums. Tāpēc, ja šodien esat atnākuši līdz šim kabinetam, secinājums ir pašsaprotams: jūs esat malacis. To var pierakstīt tieši mājasdarbā, kas, jā, būs.

Dora Kalf

Laipni lūdzam bērnu kabinetā, vienīgajā vietā centrā, kur rotaļlietu izmētāšana ir ne tikai atļauta, bet terapeitiski indicēta. Šeit notiek rotaļu un smilšu terapija, un, ja no malas šķiet, ka bērns „vienkārši spēlējas”, tieši tā tas arī ir iecerēts: spēle bērniem ir dzimtā valoda, kurā viņi stāsta par to, kam pieaugušajiem vēl nav vārdu. Smilšu kasti terapijā savulaik ieveda šveiciete Dora Kalfa, kura, starp citu, sāka mācīties psiholoģiju 45 gadu vecumā, tāpēc vecākiem, kuri sapņo par jaunu profesiju, arī ir no kā ņemt piemēru. Viņa sauca smilšu kasti par „brīvu un aizsargātu telpu”, un mēs godīgi cenšamies to uzturēt: šeit var celt pilis, rīkot dinozauru un princešu kaujas un apglabāt zaldātiņus zem trim smilšu slāņiem, bet terapeits uz to visu skatīsies ar tik nopietnu interesi, it kā tā būtu ANO sēde. Smiltis gan mēdz aizceļot uz mājām kabatās un apavos, un mēs to uzskatām nevis par nekārtību, bet par terapeitiskā efekta pārnesi ikdienas dzīvē.

Kā runāt par savām vajadzībām tā, lai jūs sadzird? DBT prasme DEAR MAN

Viena no biežākajām grūtībām attiecībās nav jūtu trūkums, bet skaidrības trūkums. Mēs vai nu klusējam un paciešam, cerot, ka otrs “pats sapratīs”, vai arī krājam spriedzi, līdz kādā brīdī tā izlaužas uz āru. Pēc tam bieži parādās vainas sajūta, distance un sajūta, ka mūs tik un tā nesaprot.

DBT Latvijā: kur meklēt palīdzību?

DBT sāka aktīvi attīstīties Latvijā 2020. gadā, kad četri kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeiti piedalījās apmācībās DBT pielietošanai darbā ar kompleksu PTSS. Apmācības vadīja profesors Martins Bohuss, bet tās organizēja Igaunijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija.

Paškritika vai pašlīdzjūtība? Dialektisks skatījums uz iekšējo dialogu

Daudzi cilvēki patiesi tic, ka paškritika palīdz viņiem kļūt labākiem. “Ja es būšu stingrāka pret sevi, es neatslābšu.” “Ja pārstāšu sevi kritizēt, es regresēšu.” “Tikai stingrība mani virza uz priekšu.” No pirmā acu uzmetiena tas šķiet loģiski. Tomēr, ielūkojoties dziļāk, kļūst redzams: hroniska paškritika reti noved pie noturīgām pārmaiņām. Biežāk tā pastiprina kaunu, trauksmi un iekšēju spriedzi. Un kauna stāvoklī cilvēks vai nu sastingst, vai aizsargājas, vai padodas.

Kas ir DBT un kam tā patiešām palīdz?

Dažreiz emocijas nāk kā vilnis — tās pārņem, izsit no līdzsvara un liek pateikt vai izdarīt to, par ko vēlāk nākas nožēlot. Dažreiz šis vilnis ilgst stundām vai pat dienām. Cilvēks var būt gudrs, atbildīgs, daudz ko saprast par sevi — un tomēr atkal un atkal nonākt punktā, kur šķiet: “es netieku galā”. Šādos brīžos problēma nav zināšanu trūkumā vai rakstura vājībā. Biežāk tās ir grūtības regulēt emocijas, impulsus un uzvedību spēcīga iekšēja spriedzes stāvoklī.

Ko darīt, kad emocijas “pārņem”? DBT prasmes krīzes brīžiem

Ir brīži, kad emocija nav tikai nepatīkama — tā pārņem visu telpu. Ķermenis ir sasprindzis, domas paātrinās, rodas spēcīga vēlme nekavējoties kaut ko darīt: uzrakstīt, uzkliegt, aiziet prom, aizcirst durvis, pārēsties, iedzert vai vienkārši pazust. Šādos brīžos cilvēks bieži rīkojas nevis tāpēc, ka tas būtu efektīvi, bet tāpēc, ka ir nepanesami palikt šajā iekšējā stāvoklī.

“Es esmu pārāk jūtīga”: kas patiesībā slēpjas aiz emocionālās disregulācijas?

Frāze “es esmu pārāk jūtīga” bieži skan ar kauna pieskaņu. To saka pēc asarām “nevietā”, pēc sāpīgas reakcijas uz piezīmi vai pēc bezmiega nakts, kad viena ziņa raisījusi spēcīgu trauksmi. Daudzi cilvēki ar augstu emocionālo intensitāti gadiem dzīvo ar sajūtu, ka ar viņiem “kaut kas nav kārtībā”: citi taču tiek galā vieglāk, ātrāk atlaiž, neuztver visu tik personīgi.

Rozenberga skala

Pašnovērtējums ir konstruēts, kas attiecas uz subjektīvs vērtējums, ko cilvēki rada par sevi . Tas atšķiras no jēdziena, kurā izturas emocionālā, ne-kognitīvā dimensija. Zema pašcieņa ir saistīta ar depresiju un uzvedības risku, bet augsta pašnovērtējums parasti noved pie lielākas psiholoģiskās labsajūtas. Rozenberga pašapziņas skala , īss tests ar labām psihometriskām īpašībām, ir visbiežāk izmantotais instruments pašvērtējuma novērtēšanai klīniskajā praksē un zinātniskajā pētniecībā.

Anna Kašina

DBT suicidāliem klientiem

Dialektiskā uzvedības terapija (DBT) ir izstrādāta klientiem ar augstu pašnāvības riska līmeni un smagām emocionālās regulācijas traucējumiem. Tā ir visizpētītākā un efektīvākā psihoterapijas pieeja, kas ietver individuālo terapiju, telefonisko koučinga sesijas un nedēļas grupas nodarbības. DBT programma, kas ilgst vismaz sešus mēnešus, ietver četrus pamatmoduļus, daudz praktisko vingrinājumu, darbības lapas un mājasdarbus.